Pasaule nesastāv tikai no labā un ļaunā, ir vēl daudzi citi pretstati , kas pilnveido realitāti un ļauj labāk saprast dažādas jūtas un emocijas. Arī literatūrā tiek atspoguļotas dažādas darbības, uzskati, tēli, kas savā starpā veido pretpolus. Kā spilgtu latviešu literatūras piemēru var minēt Raiņa lugu „Pūt, vējiņi!”, kur tēlu personības, savstarpējās attiecības, rīcības, iekšējās cīņas, tāpat kā realitātē, izraisa atšķirīgas jūtas, domas. Nekad viss, it īpaši cilvēki, nebūs vienāds, tāpēc arī veidojas lielāki un mazāki, pamanāmi un grūti saredzami pretstati.
Viens no visbiežāk minētajiem pretstatiem latviešu daiļradē ir bārenīte un mātes meita. Lai gan šajā lugā tas nav tik spilgti izcelts, kā citās tautas pasakās, šie abi pretstati ir vairāk pielāgoti dzīves īstenībai, kurā arī iezīmējas robeža starp mīlēto mātes meitu Zani, kas, pateicoties saimniecei, ir arī turīga, un bārenīti Barbu, kuru var nosaukt par nabadzīgu un kuru apkārtējie mīl nedaudz aiz žēlastības, un kurai piemīt, tā saucamās, bārenītes īpašības, piemēram, dāsnums, kautrīgums, dažkārt bailīgums.…
