Kad Markss raksta par patriotismu, viņš turpina par to, ka, izbeidzoties kapitālismam, beigsies arī nāciju savstarpējās naidīgās attiecības. Viņš neaplūko starpposmu, kad daļa pasaules vēl joprojām pakļaujas kapitālistiskajam vilnim. Situācija atkal jau tiek aplūkota nepilnīgi, neļaujot strādniekiem, kas būtu viņu galvenā mērķauditorija, iedomāties par iespēju, kad viss varētu nenoiet pēc rūpīgi izveidotā plāna.
Mērķis Marksam un Engelsam bija labs. Viņi redzēja filozofisku netaisnību un vēlējās to labot. Taču problēma slēpās tajā, ka pasaule nav tik melna un balta, kā viņi to prezentēja. Viņi pareizi redzēja un spēja izvirzīt lielāko sabiedrības daļu uztraucošās problēmas, taču it visi viņu risinājumi tām liekas puspabeigti vai arī ne līdz galam apsvērti. Viņi piemin citu cilvēku kritiku pamatoto kritiku pret komunismu, taču viņi pret to atrauc vienkāršas un īsas atbildes, nemēģinot risināt acīmredzamās problēmas. Liekas, ka pagrūst problēmas zem liela un smaga paklāja, nav labākais veids, kā veidot politisku ideoloģiju.
…
