Riharda Rīdzinieka (1925 – 1979) romāns „Zelta motocikls” ir viens no mākslinieciski spēcīgākajiem latviešu modernās prozas darbiem. Kā apgalvojis literāts Anšlavs Eglītis, Rihards Rīdzinieks savā darbā apvienojis kā sirreālisma, eksistenciālisma, tā arī apsurdisma iezīmes.
Romāns ir par nacionālās identitātes apzināšanos, kas ir būtiska problēma visiem trimdiniekiem. Saglabāt to vai pielāgoties svešai? Vai atteikšanās no savas pagātnes nav sevis paša noliegšana?
Darbības laiks romānā ir 20. gs. 60. gadi kā Zviedrijā un Vācijā, tā arī Latvijā, lai gan tie vairāk ir atmiņu un pagātnes notikumu tēlojumi. Tas ir laiks, kad trimdinieki svešumu sāk pieņemt par savām mājām, jo saprot, ka Latvijā viss, kas līdz šim ir piederējis nu ir zudis un tās nekad vairs nebūs viņu mājas. Trimdinieks nezina, vai spētu izdzīvot tādā zemē, kur nav brīvības ne tautiskas, ne individuālas – (..)Bet Igors zināja, izdzīvot četrdesmitos un piecdesmitos gadus padomijā viņš nebūtu spējis. Tur vajadzētu stiprāku cilvēku(..). [228.lpp] …
