Cilvēks pēc savas būtības radīts, lai dzīvotu pilnvērtīgu un harmonisku dzīvi. Pavērojot sev apkārt, pats no sevis rodas jautājums, vai vispār ir kāds indivīds, kurš dzīvo harmonijā ar sevi, ar apkārtējiem, kurš par Dzīvi priecājas, kurš ir augstākā mērā apmierināts ar to, kas viņam pieder. Ļoti grūti atrast savu draugu un paziņu pulkā harmonisku personību. Rodas jautājums, kas tad ir šis spēks, kas ierauj cilvēku dažādās situācijās, kuru risināšanai tiek veltīts laiks un enerģija. Un tie ir lielumi, kuru patieso vērtību parasti pat neapzināmies, jo to nevar sataustīt. Tā nav naudas zīme, kuru saņemot vai atdodot, mums ir priekšstats, cik daudz samaksāts. Tos nevar apzīmēt ar priekšmetiem, ko saņemot vai atdodot mēs varam nokonkretizēt faktu. Ar Laiku un Enerģiju, kas tiek patērēti ar mērķi vai bezmērķīgi mēs to nevaram. Parasti notiek tikai fakta konstatēšana: tik īsā laikā ir tik daudz izdarīts, vai otrādi: nespējam saprast, kā laiks tik ātri pagājis, un nekas nav padarīts.
Bet kādēļ šī garā atkāpe?
Tādēļ, ka iemācījos savu Laiku un Enerģiju izmantot pilnvērtīgi. Un tikko tu saproti un izbaudi šo izjūtu, ka tu kontrolē savu dzīvi, tad tas tā iepatīkas, ka tu vairs nevēlies to zaudēt. …
