6. NOZĪMĪGĀKĀS ŪDENS PIESĀRŅOJUMA PROBLĒMAS
6.1.ŪDENS PIESĀRŅOJUMS AR BIOGĒNAJIEM ELEMENTIEM
Biogēnie elementi ūdenī:
Slāpekļa savienojumi (neorganiskie joni);
Organiskie savienojumi;
Fosfors (organiskie un neorganiskie savienojumi);
Dzelzs savienojumi;
Silīcija savienojumi.
Ūdens piesārņojošās vielas:
Amonjaks- veidojas ūdenskrātuvēs, tā satura līmeni nosaka atkritumu ieplūde ūdenskrātuvēs. Amonjaka joni ir toksiski, īpaši negatīva ir to iedarbība uz zivīm;
Nitrāta joni- atrodami ūdenskrātuvēs, galvenie piesārņojuma avoti ir minerālmēslu izskalošanās no augsnes;
Fosfora savienojumi- ūdenī nokļūst galvenokārt cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā.
6.2.ŪDENS EITROFIKĀCIJA
Ūdens eitrofikācijas pazīmes:
Aļģu savairošanās;
Palielinās ūdens duļķainība;
Samazinās caurredzamība (nevar saredzēt dziļāk par 0,5metriem);
Uz akmeņiem un augiem redzami apaugumi un pavediena veida aļģes;
Zivis slapst;
Pūstot dzīvnieku un augu atliekām, burbulīšu veidā izdalās gāzes;
Samazinās skābekļa daudzums;
Izzūd dzīvnieku sugas;
Ūdens aizaug.
Eitrofikācijas ierobežojošie pasākumi:
Nenovadīt upēs un ezeros neattīrītus notekūdeņus;
Nevajadzīgā mēslojuma samazināšana;
Jāuztur krastu apaugumu zona;
Neizmantot zemsedzi kāpu joslā, upju un ezeru krastos.
…
