Liela daļa tautasdziesmu stāsta par cilvēka mūžu – no viņa ienakšanas pasaulē līdz mūža beigām. Tā kā cilvēka dzīvē būtisku vietu ieņem darbs, ir arī daudz dziesmu par dažādiem darbiem un amatiem. Tautasdziesmās tik slavēts cilvēka tikums un nopelts slinkums. Ciešā saistībā ar darba tematiku ir dziesmas par sabiedriskajām attiecībām un sabiedrisko stāvokli.
***
Latvijas tautai nebija viegla un droša dzīve. Šī zemē bieži siroja gan lietuvieši, gan igauņi, gan krievi, gan zviedri, gan dāņi, gan vācieši, gan paši latvieši iebrūka kaimiņu pilskungu novados, tā mazu pa mazām Latvijas teritoriju iekāroja svešinieki. (lielāko daļu vācieši.)
Visi brīvie cilvēki – kungi, bajāri, labieši un vienkāršie zemkopji – tika saukti par ļaudīm, turpretim nebrīvie kalpi – par neļaudīm.
Ļaužu mans tēvis bija,
Ļaužu mana māmuliņa;
Vai es viena neļautiņu,
Man krēsliņu nepalēca.
Viena zeme, viena saule,
Nav vienāda pasaulīte:
Citam zelts, sudrabiņš…
