Šajā esejā es aprakstīšu Tuvo Austrumu valstu ekoloģiski ģeogrāfisko vidi, tās ietekmi uz valstu attīstību. Tuvo Austrumu valstis arī tiek sauktas par pārplūstošo upju civilizācijām, tas nozīmē, ka pie upēm bija zemkopībai ļoti labvēlīga zeme, tikai upju pārplūšanu vajadzēja kontrolēt, tāpēc tika ieviestas irigācijas sistēmas . Upju tuvums arī nodrošināja ļoti labus tirdzniecības sakarus ar pārējam valstīm. Piejūru valstis un pilsētvalstis dibināja ostas, kuras viņām ienesa lielus ienākumus. Arī reljefs spēlēja nozīmīgu lomu valsts attīstībā un vēsturē.
Upju izmantošana, kā zemes auglības vairošanas līdzeklis un kā kontaktu uzturēšanas līdzeklis ar citām valstīm tika izmantotas visās Tuvo Austrumu valstīs, kaut gan jāpiemin, ka apūdeņošanas sistēmas kā tādas pirmo reizi tika ieviestas Ēģiptē, un tās vairāk bija attīstītas Ēģiptē un Divupē, nekā Ķīnā un Indijā. Kā piemēram Divupē tika izrakts 600 km garš Narvas kanāls, kurš bija 120 m plats un apmēram 9 - 15 m dziļš. Ēģiptē ar slūžu un milzīga dambja palīdzību tika panākta 120 km tālās Nīlas plūdūdeņu ieplūšana oāze, tādejādi veicinot tās valgmi, bet ūdeņi tika novadīti atpakaļ uz Nīlu. Ēģiptieši arī izveidoja ūdens kanālu uz Sarkano jūru, lai nodrošinātu tirdzniecības iespējas ar Kušu. Protams, sakari ar citām valstīm tika uzturēti arī pa zemes ceļiem. Ēģipte uzturēja kontaktus ar Priekšaziju pāri Suecas zemes šaurumam.
…
