Valsts makroekonomiskais modelis. Vācija

. Valsts īstenotā monetārā politika.
Deutsche Bundesbank monetārā politika un monetārās politikas instrumenti
Vācijas centrālā banka dibināta 1876. gadā. Mūsdienīgas centrālās bankas attīstība sākās 1957. gadā, kad tika pieņemts likums par Vācijas centrālo banku Deutsche Bundesbank. Vācijas centrālā banka īstenoja stingru monetāro politiku, kuras rezultātā valsts ieguva stabilu nacionālo valūtu, kas kļuva par vienu no nozīmīgākajām valūtām pasaulē.
Vācijas centrālā banka atrodas Frankfurtē pie Mainas. Tās sastāvā ir 9 zemes centrālās bankas ar filiālēm. Centrālo banku vada padome, kuras sēdes notiek reizi divās nedēļās. Galvenā izpildinstitūcija ir direktoru padome. Vācijas centrālajā bankā strādā vairāk nekā 17 tūkst. darbinieku.
Monetārās politikas mērķi
Vācijas centrālās bankas mērķis ir, īstenojot monetāro politiku, panākt cenu stabilitāti valstī. Cenu stabilitātes nodrošināšana ir labākais veids, kā centrālā banka var stimulēt tautsaimniecības attīstību un nodrošināt zemu bezdarba līmeni valstī.
Tā kā centrālā banka tirgus ekonomikas apstākļos tieši nevar ietekmēt preču un pakalpojumu cenas valstī, Vācijas centrālā banka ir izvēlējusies naudas politikas stratēģiju, kuras ietvaros galvenā mērķa sasniegšanai tiek izmantots starpmērķis. Par starpmērķi parasti izvēlas rādītāju, ko centrālā banka var tieši ietekmēt un kas ir cieši saistīts ar galveno mērķi. Vācijas centrālās bankas monetārās politikas starpmērķis ir naudas piedāvājums, proti, naudas rādītājs M3. Tā kā Vācijā ir stabila naudas pieprasījuma funkcija (saistība starp galvenajiem makroekonomiskajiem rādītājiem - tautsaimniecībā pieprasīto naudas apjomu, iekšzemes kopproduktu (IKP) un cenu līmeni), regulējot naudas piedāvājumu, Vācijas centrālā banka var ietekmēt IKP un inflācijas līmeni. Naudas rādītāja M3 gada vidējo pieaugumu tā nosaka saskaņā ar naudas kvantitātes teoriju, kuras galvenā identitāte MV?PY sasaista cenu un ražošanas līmeņus ar naudas apjomu.…