Augsnes zinātne, pirmais kontoldarbs

Mikroelemetu pārvērtības augsnē nosaka – augsnes oksidēšanās – reducēšanās režīms, augsnes reakcija(skābā vidē palielinās Cu, Zn, Mn, Co kustīgums un bāziskā vidē palielinās Mo kustīgums), CO2 koncentrācija, organiskās vielas saturs augsnē.
Augsnes koloīdās īpašības
Augsne sastāv no – rupji dispersām daļiņām(>0,0001mm jeb 10-4 mm), koloidāli dispersām daļiņām(10-6 – 10-4mm), molekulāri dispersām daļiņām(<10-6).
Augsnes koloīdām daļiņām piemīt- liels virsmas laukums, liela virsmas enerģija (lādiņš), spēja piesaistīt (adsorbēt) ūdens molekulas un jonus, koagulācijas (sarecēšanas) spēja.
Koloīdo daļiņu uzbūve – kodols, lādiņu noteicošie joni. Ūdens molekulas, cieši saistītie pretjoni, difūzais pretjonu slānis.(no iekšas)
Augsnes koloīdu īpašības
+ un – lādētas daļiņas.
Vairāki izplatīti ir negatīvi lādēti koloīdi (humīnskābes, fulvoskābes, kramskābes, kristāliskie mālu miderāli), kas uz savas virsmas saista pozitīvi lādētos jonus – katjonus.
Pozitīvi lādētie kodoli (Al un Fe fidroksīdi, obaltumvielas) uz savas virsmas piesaista negatīvi lādētos jonus – anjonus.
Augsnes koloīdu veidi
Augsnes minerālie koloīdi:
Sekundārie māla minerāli(hidrovizlas, montmorillonīta un kaolinīta grupas minerāli)
Alumīnija un dzelzs oksīdi(R2O2 grupas oksīdi).
Silīcija oksīda gēla formas.
Augsnes organiskie koloīdi:
Humusvielas.
Lielmolekulāri organiski savienojumi – lignīns, olbaltumvielas u.c.
Šūnu, baktēriju u.c. mikroorganismu apvalki.
Virsējos augsnes horizontos organiskie koloīdi ir cieši saistīti ar minerālajiem, un tikai neliela to daļa ir brīvā veidā.
…