Falkonem ir desmitgadīgs dēlēns, ”zēns bija ģimenes cerība, vārda mantinieks”, visticamāk tēvs lepojās ar savu dēlu, jo „viņā jau atklājās tieksmes, kas solīja pašu labāko.”
Pārsteidzoša, nepieņemama šķiet Falkones rīcība , kad tas uzzina par notikumiem savas mājas pagalmā, bet tikpat pārsteidzoša ir desmitgadīgā Fortunato zemiskā rīcība, ko vada aprēķins. Zēns palīdz bēglim paslēpties, pārliecinoši prot nomaskēt pēdas, tātad ir gatavs izglābt tēva draugam, kaut arī bandītam, dzīvību un nosargāt viņa brīvību, bet , saticis seržantu, kas viņam piedāvā pulksteni, bez sirdsapziņas pārmetumiem norāda uz slēptuvi.…
