Platona „Valsts” piektā un sestā grāmata ir par to, kāda ir vīrieša un sievietes loma valstī, vai starp šiem dzimumiem ir atšķirības un kādai ir jābūt ideālai ģimenei ideālā valstī; kā arī kāds būtu ideālas valsts vadītājs, kas izrādās filozofs, tāpēc tiek diskutēts arī par filozofam piemītošām īpašībām. Šajā Platona „Valsts” diologā piedalās Sokrats, Adeimants, Glaukons un Trasimahs.
Pēc piektās grāmatas sākuma nojaušu ka iepriekš jau ir noteikta ideālas valsts iekārta, un tālāk būtu jāapspriež kādas valsts iekārtas neder. „Par labu es tātad atzīstu šādu valsts iekārtu un šādus cilvēku, bet ja šī valsts iekārta ir laba, tad visas pārējās ir nederīgas.”1 Sarunas temats tiek nomainīts pēc Ademaita iejaukšanās par sievu un bērnu kopību. Taču par to tiek kas vairāk minēts vēlāk, jo Sokrats sākumā pauž savas domas par vīrieša un sievietes tiesībām veikt vienu un to pašu uzdevumu. Tā kā abi dzimumi ir līdzvērtīgi, tad nav nozīmes, kurš ģimenē audzina bērnu. Taču tad Sokrats izvērš jautājumu par to, vai šie dzimumi pēc dabas ir vienādi. …
