Renesanses laikmetā, kas aptver 15.gs. II pusi-16.gadsimtam, Rietumeiropas zemēs sākas intensīva mūzikas attīstība. Mūzikai daļēji atbrīvojoties no baznīcas un galmu rituālu apkalpošanas, arvien vairāk izcēlās estētiskās un izzinošās funkcijas. Ievērojamu komponistu daiļradē izveidojās krāšņa un bagāta skaņu mākslas valoda, kas radīja priekšnosacījumus vokālai daudzbalsībai, kura kļuva par galveno mūzikas formāciju visā renesanses laikmetā.
Renesanses laikmetā radās dažādi laicīgās mūzikas žanri, galvenokārt, vairākbalsīgas dziesmas. Ienāk jauns mūzikas žanrs-variācijas. Laicīgā mūzika kļūst ļoti sarežģīta gan pēc satura, gan pēc uzbūves.
Laicīgās mūzikas žanri:
1. vokālā mūzika:
• dziesmu žanrs (Francijā – šansons, Vācijā – das Lied, Anglijā –
Part-song, Itālijā – madrigāls).
2. instrumentālā mūzika:
• konsorti;
• deju mūzika.
Svešvārdu vārdnīcā ir teikts: ka madrigāls (it. madrigale)- mūzikā vokāls daudzbalsīgs skaņdarbs par idillisku tēmu vai mīlestību.
…
