-
Ķīmijas vēsturiskā attīstība
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ķīmija Senajā Ēģiptē | ||
Alķīmijas periods 16-19. gs. | ||
Alķīmijas periods 19. gs. otrā puse | ||
Alķīmijas periods 20. gs. otrā puse līdz mūsdienām |
Ap 1772. gadu zviedru ķīmiķis Kārls Šēle (1742-1786) atklāja skābekļa klātbūtni gaisā. 1781. Gadā angļu ķīmiķis Džozefs Prīstlijs (1733-1804) pierādīja, ka, ūdeņradim degot gaisā, veidojas ūdens. Vēlāk H. Kevendišs ieguva ūdeni, dedzinot ūdeņradi skābeklī. Visus šos rezultātus uzskrāja aptuveni 15 gados, bet neviens tos pilnībā neizprata. Tad 1783. gadā franču ķīmiķis Antuāns Lorāns Lavuazjē atkārtoja H. Kevendiša eksperimentus un rezultātu izskaidrošanai izmantoja domu, ka pastāv ķīmiskie elementi. A.L.Lavuazjē secināja, ka ūdeņradis un skābeklis ir ķīmiskie elementi un ka ūdens ir ūdeņraža un skābekļa savienojums. Viņš arī izteica domu, ka metāli ir ķīmiskie elementi un ka skābes ir savienojums, kuru sastāvā ir elements ūdeņradis. Ja metālu un skābes sajaucas, metāls ieņem ūdeņraža vietu, ūdeņradi izdalot ka gāzi. A.L. Lavuazjē doma, ka ķīmiskie elementi atdalās cits no cita un savienojas dažādās citās kombinācijās, ir viens no mūsdienu ķīmijas pamatprincipiem.…
Ķīmija Senajā Ēģiptē Alķīmijas periods 16-19. gs. Alķīmijas periods 19. gs. otrā puse. Alķīmijas periods 20. gs. otrā puse līdz mūsdienām. Ievērojamākiem atklājumi un atklājēji. Līdzīgi mūsdienu ķīmiķiem, senie alķīmiķi mēģināja pārvērst vienas vielas citās vielās. Atšķirībā no mūsdienu ķīmiķiem viņi neizdarīja zinātniskus eksperimentus, lai atklātu, kā un kāpēc notiek pārvērtības. Daudzu gadsimtu laikā alķīmiķi tikai kratīja un sildīja savus dīvainos maisījumus un skaitīja burvju vārdus. Kaut arī viņi neatklāja, kā parastos metālu pārvērst zeltā, alķīmiķi izgudroja daudzas derīgas iekārtas un izveidoja paņēmienus, kā pagatavot šķīdumus un kā sadalīt maisījumus ar filtrēšanu un destilēšanu.