Raksts parāda laika gaitā pieaugošo labklājības valstu tipoloģiju un to salīdzinājumu. Sākotnēji iedalījums bija vienkāršāks, bet 90.gados parādījās arī četru režīmu modeļa tipoloģija. Līdz ar to galvenā diskusija ir par to vai trīs vai četru režīmu modelis.
Harold Wilensky Welfare states:
Residual - attiecīgās institūcijas savu lomu sāk spēlēt tikai tad, kad pārējās institūcijas – ģimene, tirgus – vairs nespēj palīdzēt
Institutional - uzskata labklājības pakalpojumus par normāliem un par svarīgu mūsdienu sabiedrības funkciju
Richard Titmuss Models of social policy:
Residual - galvenie nodrošinājuma kanāli ir ģimene un tirgus, valsts iejaucas tikai ja šie vairs nespēj palīdzēt
Achievement-perfomance - uztur atšķirības starp sociālajiem statusiem, jo uzskata ka katram pēc nopelniem
Institutional-redistributive - sociālās labklājības serviss pieejams visiem
Gosta Esping-Andersen Models of social policy:
Liberal (residual)
Conseravtive/corporatist (perfomance-achievenemt)
Social-democracy (institutional-redistributive)
…
