Mani pārsteidza izcilā klasiķa romantiskā dzeja, kura bieži veltīta vai saistīta ar Frīdriku Brionu un autora Strasburgas posmu, - dzejoļi „Jauna mīla, jauna dzīve” un „Ar drošu prātu” manā uztverē izcēlās ar pozitīvu iedrošinājumu un skaisto, ko mums spēj sniegt dzīve. Mīlestībai veltītais dzejolis it kā pauž vēlmi atturēties no tik neracionālās sajūtas un vienlaicīgi nespēju to darīt, kas man šķita interesanti un saistoši: „Mīļā nebēdne ik dienu mani savā varā tur, man aiz burvju loka tāda jādzīvo pēc viņas prāta.” Līdzīgi kā „Prometejā”, arī „Ar drošu prātu” pauž cilvēka spēju neierobežotību, taču šeit, manuprāt, tā sakņojas dzīves skaistumā.
Kopumā izbaudīju visus izlasītos Johana Volfganga Gētes darbus, kas mani mudina turpināt iepazīties ar viņa literatūru.
…
