Ģeogrāfiskais stāvoklis
Jaunā Ēģipte aizņem ieleju, sākot no Nīlas ceturtajām krācēm līdz upes ietekai Vidusjūrā.
Klimats Ēģiptē ir karsts un sauss, jo lietus nelīst nemaz. Zaļojošajai upes ielejai, kuru katru reizi pēc plūdiem pārklāj auglīgas dūņas, abās pusēs stiepjas tuksneši. Bet Deltā bija necaurejami purvi.
Dienas Ēģiptes zemē bija karstas un svelmainas, bet naktis vēsas un dzedras.
Ēģiptiešiem ir trīs gadalaiki: Plūdu, augšanas un ražas novākšanas laiks.
Ārpolitika
Ēģipte kļuva agresīva un uzsāka plašus iekarošanas karus ārpus Nīlas ielejas, tajā pašā laikā veidojot arī miermīlīgas attiecības.
Galvenās aktivitātes tika vērstas uz ziemeļiem, kur Vidusjūras austrumu piekrastē atradās daudz sīkas valstis, feniķiešu un sīriešu ziedošās ostas un tirdzniecības pilsētas.
Pakļauto pilsētvalstu valdnieki palika tronī un maksāja Ēģiptes faraonam meslus, atzīstot tā virsvaru.
Nodrošināt varu pakļautajās zemēs bija ļoti grūti, jo tās atradās tālu no Ēģiptes, tāpēc katram nākamajam faraonam ar karagājieniem no jauna vajadzēja nodrošināt to paklausību.
13. gs.p.m.ē. Ēģipte zaudēja varu Palestīnā, Feniķijā, Sīrijā un tā beidza pastāvēt kā lielvara.…
