Napoleons – prasmīga cūka, sadists, slepkava, nelietis, reformists, viltnieks, varaskāris, bet tomēr personība – tāda loma šim tēlam Dž.Orvela lugā „Dzīvnieku ferma”. Tikai un vienīgi negatīvas, sodāmas lietas viņš darījis sava egoisma un vēlmes pēc varas vadīts. Tā vismaz sķiet sākotnēji, raugoties no cilvēciskā viedokļa un pārējo dzīvieku puses. Napoleons ir gan pietiekami nelaipns pret saviem biedriem dzīvniekiem, bet katrā darbībā ir meklējams nodoms, kas var tikt īstenots tikai pateicoties apstākļiem un savai mērķtiecībai. Sākotnējā ideja, vismaz pašam cilvēkam, ir viņa rīcības attaisnojums, balsts un pirmsākums.…
