Luga „Gaidot Godo” sarakstīta 1949. gadā, bet angļu valodā izdota 1954. gadā autora tulkojumā. Tā ir traģikomēdija divos cēlienos. Lugā dominē dialogs.
Pirmajā cēlienā darbība notiek sestdienā un darbojas 5 lugas varoņi.
Divi galvenie lugas varoņi - klaidoņi Estragons un Vladimirs, kas viens otru sauc par Gogo un Didi, - satiekas uz lauku ceļa pie kaila koka. Viņi gaida kāda Godo ierašanos.Un lai ātrāk paietu laiks un kaut cik izklaidētos, abi gaidītāji plēš jokus, stāsta par savu pagātni, domā un spriež par Godo. Pēc teksta var spriest, ka Godo ir kungs, kuram pieder aitas, kazas, kalpi, bet tā īsti nav pateikts kas viņš ir. Vārda asociācijas liek domāt par iespējamo Dieva vai kādas tikpat simboliskas, nozīmīgas būtnes gaidīšanu. Lugai būtībā nav sižeta, nav aktīvas darbības, pārsvarā ir tā gaidīšana. Varoņi runā par pakāršanos kokā, par iešanu katram uz savu pusi – vispār par gaidīšanas izbeigšanu. Bet tā arī nekas nenotiek.…
