Latvijas aizsargājamie dzīvnieki

Airvabole
No lielajām airvabolēm visbiežāk Latvijā sastopama zeltmalu airvabole Dytiscus marginalis. Tās ķermenis ir 27 – 33 mm garš, samērā plakans, ar sašaurinātu priekšgalu un pakaļgalu. Pakaļkājas garas, plakanas, klātas gariem matiņiem. Tēviņam priekšspārni gludi, bet mātītei tie var būt arī rievoti. Arī zeltmalu airvabole ir plēsīga, bet ir noskaidrots, ka tā ilgi, pat 1 – 2 mēnešus, var iztikt bez barības. Šī vabole var nodarīt ievērojamu kaitējumu arī zivsaimniecībā. It sevišķi 2. un 3. stadijas kāpuri, jo viņi vislielākā skaitā sastopami vasaras pirmajā pusē, kad zivju, piemēram, karpu, mazuļi vēl ir mazi un viegli satverami. Kāpuri, tāpat kā pieaugušās vaboles, uzbrūk arī citiem ūdens kukaiņiem un to kāpuriem, kā arī gliemežiem, vardēm un tritoniem. Kad kāpurs ir pieaudzis tas atstāj ūdeni un uz sauszemes – augsnē – iekūņojas. Atkarībā no vides temperatūras kūniņas stadija ilgst 2 – 4 nedēļas un pat ilgāk.

Lielais dižkoksngrauzis
Š.g. 4.augustā entomologi Dmitrijs Teļnovs, Mārtiņš Kalniņš un ornitologs Ruslans Matrozis, apsekojot Ādažu aizsargājamo ainavu apvidu, pie izgāztas egles saknēm atrada lielo dižkoksngrauzi Ergates faber - retu un īpaši aizsargājamu sugu, kurai šī ir viena no nedaudzajām atradnēm Latvijā.
Lielais dižkoksngrauzis ir viena no lielākajām Latvijas un Baltijas vabolēm. Tā var sasniegt pat 6 cm garumu, bet Ādažos atrastās vaboles garums ir 5,2 cm. Suga ir cieši saistīta ar atmirušu koksni, bet dzīvus kokus nebojā. Līdz pat 10 cm garie vaboles kāpuri trīs līdz četrus gadus attīstās sausā priežu koksnē liela izmēra kritalās un celmos, turpat arī iekūņojas. Līdz ar to sugas izdzīvošanai ir svarīgi tieši vecie priežu meži. Šādi meži Latvijā sastopami galvenokārt Piejūras zemienē. Pieaugušās vaboles ir aktīvas no jūlija līdz augusta beigām, lido sausos priežu mežos krēslas stundās un naktī.
Ādažu aizsargājamo ainavu apvidus šai retajai vaboļu sugai ir jauna atradne Latvijā. Pēdējo desmit gadu laikā lielais dižkoksngrauzis konstatēts Slīteres nacionālajā parkā, bet pirms tam pēdējie atradumi datējami laikā no 1960.gada līdz 1980.gadam Rīgas apkārtnē.
Suga iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā.
…