Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 09.01.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 19 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Sirreālisms un tā izpausmes', 1.
  • Referāts 'Sirreālisms un tā izpausmes', 2.
  • Referāts 'Sirreālisms un tā izpausmes', 3.
  • Referāts 'Sirreālisms un tā izpausmes', 4.
  • Referāts 'Sirreālisms un tā izpausmes', 5.
  • Referāts 'Sirreālisms un tā izpausmes', 6.
  • Referāts 'Sirreālisms un tā izpausmes', 7.
  • Referāts 'Sirreālisms un tā izpausmes', 8.
  • Referāts 'Sirreālisms un tā izpausmes', 9.
  • Referāts 'Sirreālisms un tā izpausmes', 10.
Darba fragmentsAizvērt

Sirreālisms radās Francijā, Parīzē, taču izplatījās uz visdažādākajām valstīm, ieskaitot Beļģiju, Dienvidslāviju, Argentīnu, Ēģipti, Japānu un citur. Par oficiālu sirreālisma dzimšanas datumu tiek uzskatīts 1924.g, kad franču rakstieks un dzejnieks Andrē Bretons sastādīja «Sirreālisma manifestu ». Šajā pašā gadā iznāk pirmā sirreālistu avīze «Sirreālisma revolūcija », kurā bez literātiem dalību ņēma arī gleznotāji – H. Miro, M. Ernsts, Dž.de Kiriko, Ž. Arps, I. Tangī u.c.
Par sirreālisma pastāvēšanas beigu datumu pieņemts uzskatīt 1969.g., kad Žans Žistērs publicēja darbu "Ceturtais dziedājums", kurā pasludināja sirreālismu par mirušu. Kā sirreālisma beigu datums nereti tiek minēts arī 1966.g., kas ir Andrē Bretona nāves gads.
Sākotnēji sirreālisms attīstījās kā literārs virziens ; 20. gadsimta 20. gadu sākumā Parīzes literātu grupa (L. Aragons, P. Eliārs u.c.) ar Andrē Bretonu priekšgalā atšķēlās no dadaistiem. Dadaisms, kurš pastāvēja no 1916. – 1922.g. lielā mērā lika pamatus sirreālismam ; tas bija galēji nihilistisks mākslas virziens, dadaisti iestājās pret pieņemtajām mākslas un sabiedrības vērtībām, jo viņi tajās nesaskatīja nekādu jēgu. Dadaisti protestēja pret Pirmā pasaules kara izvestajām nejēdzībām. Viņi protestēja arī pret civilizāciju, jo uzskatīja, ka tā pieļāva un izraisīja karu. Dadaisti nāca pie atziņas, ka sabiedrība, kas mēdz slavināt cilvēku un garīgās vērtības, bet pieļauj to iznīcību, pati par sevi ir absurda. Dadaisti vērsās pret sabiedrības likumiem, morāli, reliģiju, ētiku; viņi centās tāpat novest līdz absurdam visas estētiskās vērtības. Sirreālisms, līdzīgi kā dadisms, iestājās pret racionālo prātu un industriālo revolūciju, kuras uzskatīja par I Pasaules kara šausmu cēloņiem. Tāpat sirreālisms no dadaisma pārņēma nihilismu, sagraujot un kritizējot visas iepriekš pieņemtās vērtības, kā arī kolektīvo piedzīvojumu meklēšanas garu. Sirreālismam izteikti raksturīgs ir darbs grupās. Sirreālisma mākslas valodas veidošanai svarīga bija arī metafiziskā glezniecība (Džordžo de Kiriko), tā atstāja spēcīgu iespaidu uz nākošajaiem sirreālisma māksliniekiem (M.Ernsts, S.Dalī, R. Magrits) un daži no tiem pievērsās sirreālismam, metafiziskās glezniecības iespaidoti (Ī. Tangī).

Autora komentārsAtvērt
Atlants