5. Valoda ir diezgan grūti uztverama, tajā daudz dominē darbības vārdi un izsaukuma zīmes, ir diezgan smagnēja (raksturīga ekspresionismam).
Dažreiz dzejoļos nākas sastapties ar neskaidru domu, sarežģītu teikumu uzbūvi. Un liekas it kā rakstnieks lielu uzmanību būtu pievērsis atskaņām, pat neiedziļinoties vai tās nenojauc dzejoļa domu. Viens no atskaņojošajiem vārdiem pilnīgi nojauc kontekstu un ideju.
Dzejoļi bija grūti lasāmi un man personīgi neskaidri, daudz bija jāiedziļinās un valodas risinājums man šo uzdevumu nepalīdzēja atrisināt.
6. Tekstā ir salīdzinājumi metaforās, arī personifikācijas. Tās mazliet atvieglo uztvert ideju, taču dzeja tik un tā ir sarežģīti lasāma un saprotama.
Ir arī redzes un sajūtu gleznas.
Salīdzinājumi – „Spēks kā vaski dilst; līdz pazemei kā haoss vaļas tvīkstot; ierauj kā savalgots maiss”.
Metaforas – „nemirstīgs prāts; tukšums uzsūc; spīd putas ”.
7. Ir ievērota kompozīcija, ir dzejoļi ar 4 rindām, 3 rindām, 8 rindām, arī 5 rindām. Dzejoļos ir atskaņas, kas padara tekstu raitāku un skanīgāku, taču kā jau iepriekš minēju ir atskaņas, kuras ir pilnīgi nevietā. Atskaņas – „mirst-virst; dunā-runā; vēda-pēda”.
…
