Izvērtējot iepriekšējā paradigmā paustās idejas par skolu, skolotājiem, skolēniem varu secināt, ka skola ir tikai vieta, kur skolotāji māca skolēnus. Skolas vadība ir pretinieks skolotājiem, skolotāji tiek uzskatīti par skolēnu dabiskajiem pretiniekiem. Skola cieši saistīta ar konkrētu programmu realizēšanu. Resursi pārāk nepietiekoši, lai spētu pilnīgot visas izvirzītās prasmes un iemaņas. Skolai, skolēniem, skolotājiem nepārtraukta kontrole gan no iekšējās vides, gan pārējām izglītības instancēm.
Jaunās pastāvīgās mācīšanās un pilnveidošanās paradigma virza gan skolēnu, gan skolotāju, gan skolu uz kopīgu labāku rezultātu sasniegšanu. Komandas darbs, vienotība, izpratne un procesa virzība. Skolēni ar skolotājiem veido savstarpēji ciešu un saliedētu grupu, jo, lai gūtu panākumus nepieciešams virzīties un apvienoties. Apmācība vairs nav veidota, lai sasniegtu pareizās atbildes, bet gan, lai rosinātu uzdot arvien labākus un labākus jautājumus, kam seko padziļināts pētījums dažās no šo jautājumu jomām. Skolēnu sasniegumi ir kā pierādījums, ka viņi daudz labāk izpratuši jautājumu būtību un dažās no iespējām, kā šo jautājumu risināt.
Kvalitātes paradigmas maiņa izglītībā noris lēnām un ar ļoti daudziem vēl neizprastiem un neuzdotiem jautājumiem. Process ir būtisks un nozīmīgs visā kvalitātes paradigmas maiņas procesā.
…
