Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 21.09.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Mills, Paskāls, Vitgenšteins', 1.
  • Referāts 'Mills, Paskāls, Vitgenšteins', 2.
  • Referāts 'Mills, Paskāls, Vitgenšteins', 3.
  • Referāts 'Mills, Paskāls, Vitgenšteins', 4.
  • Referāts 'Mills, Paskāls, Vitgenšteins', 5.
  • Referāts 'Mills, Paskāls, Vitgenšteins', 6.
  • Referāts 'Mills, Paskāls, Vitgenšteins', 7.
  • Referāts 'Mills, Paskāls, Vitgenšteins', 8.
Darba fragmentsAizvērt

Rakstnieks runā par valodas varenību un to, cik ļoti lielā mērā mēs esam no tās atkarīgi. Tā nosaka mūs, nevis mēs viņu. Valoda nebūt tik viegli neņem pretī mūsu vārddarinājumus.1 Tāpēc, manuprāt, Vitgenšteins pievērsās vārda nozīmes tapšanai, kā arī šo nozīmju skaidrošanai. Viņš sacīja, ka: “Sarunvalodā ļoti bieži viens un tas pats vārds apzīmē atšķirīgus veidus..”2 Piemēram, vārds labais neko neraksturo. Tā raksturojums atklājas lietojuma situācijās. Vienam vārdam var būt vairākas funkcijas, piemēram, atbildēšana, jautāšana, pavēlēšana, nosodīšana, dusmas, tātad, lai saprastu, ko šis vārds īsti apzīmē ir nepieciešama konkrēta situācija. Šo daudzo funkciju dēļ rodas arvien jaunas valodas spēles, kas liek cilvēkam meklēt vārdu nozīmi un jēgu.3
Viņš rakstīja, ka sarežģītajai cilvēku sociālajai darbībai atbilst dažādas valodas. Ar to domājot nevis dažādas nacionālās valodas, bet gan valodas veidus kā zinātnes valoda, poēziju valoda, ziedu valoda u.c. Lai gan loģiskie pozitīvisti par labāku gribēja atzīt zinātnes valodu, taču lingvistikā filozofija tam nepiekrīt.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants