Šis romāns ir raksturīgs Zudušās paaudzes literatūras piemērs. darbs vēršas pret karu kā pilnīgi antihumānu darbību- tajā izskan kliedziens pēc humānisma, karš tiek atainots kā pilnīgi bezjēdzīgs cilvēces fiziskās un it īpaši morālas pašiznīcināšanās process. Autors caur šo romānu nosoda karu- jebkurā tā izpausmē, puses nešķirojot- parādot vienlīdz lielu nežēlību abās karojošajās pusēs, uzsverot, ka cilvēcība ir svarīgāka par jebkuru no ideoloģijām. Karš uzskatāms arī par romāna galveno pamatproblēmu.
Sižetu veido absolūti reālistiski notikumi 2. pasaules kara laikā. Darbības vieta- padomju Krievijas un nacistiskās Vācijas teritorijas. Romāna centrālais tēls ir nacistiskās vācu armijas karavīrs Ernests Grēbers, kurš romāna laikā nonāk pie pilnīgas apziņas, par kara bezjēdzīgumu.…
