Es izvēlējos šādu nosaukumu esejai, jo interesējos par arhitektūru – par tās pirmsākumiem un gaitām līdz pat mūsdienām. Arhitektūra ir ne tikai māksla, bet arī projektēšanas un būvniecības zinātne. Arhitektus iedvesmo estētiskās un praktiskās prasības, būvju proporcijas, materiāli. Gadsimtu laikā arhitektūras stili ir mainījušies un var mums daudz ko pastāstīt par attiecīgo laiku. Kas no antīkās pasaules saglabājies līdz mūsdienām? Kas kopīgs un atšķirīgs mūsdienu un antīkā laika arhitektūrai? Ko mēs mūsdienās izmantojam no antīkā laika arhitektu veikumiem? Uz šiem un līdzīgiem jautājumiem es meklēšu atbildes rakstot savu eseju.
Mūsdienās no antīkās pasaules arhitektu darbiem varam redzēt pēdas katrā pasaules malā, piemēram, Panteons, visu dievu templis Atēnās, Romas Kolizejs, 14 akvedukti, kas Romai piegādā ūdeni vēl mūsdienās, šo sarakstu varētu turpināt vēl un vēl, bet uz man atvēlētās lapaspuses visu uzskaitījumu diemžēl nevar veikt. Varam tikai noprast cik daudz kas saglabājies no antīkās pasaules, ko mēs vēl mūsdienās izmantojam.
…
