Ir vairāki vienkārši paplašināti teikumi kā, piemēram: „Tie nodedzināja balto pili, samīdīja rožu dārzus un aizveda gūstā daiļo ķēniņa meitu.” (172. lpp), salikta sakārtota teikuma piemērs: „Jūdass paslēpa rokassprādzi un pārdeva, bet naudu noglabāja podā zem vecā bērza saknēm, kur viņam bij savs krājums.” (171. lpp), salikta pakārtota teikuma piemērs: „Tā Jūdass dzīvoja, uzlasīdams saules starus, ko kariešu riteņi meta viņa zemā logā.” (170. lpp)
Šajā pasakā vārdu krājums ir bagātīgs, kas lasītājam ļauj labāk iztēloties pasakas gaitu. Lasītājs kultūras ziņā iegūst mācību, ka ļaunums nekad neatmaksājas, ka viss sliktais agri vai vēlu atnāks atpakaļ. Manuprāt, šai pasakai ir dziļāka doma, piemēram, ka rūķītis bija malkas cirtēja sirdsapziņa, iekšējā balss, kas viņu vedināja uz pareizajām domām: „Es teicu: princese tevi mīl un grib ar tevi runāt.” (172. lpp) Ja Jūdass būtu rīkojies citādāk, tas ir, ja viņš būtu noticējis princeses mīlestībai un iemīlējis viņu, tad šī pasaka būtu ar laimīgām, nevis dramatiskām beigām. Kā vēsta sena atziņa: „Katrs pats ir savas laimes kalējs.” Es no šīs pasakas ieguvu zināšanas par to, ka mēdz būt atšķirīgi cilvēki, kuri rīkojas pretēji mūsdienu sabiedrības pieņemtajām normām, ka daži cilvēki naudas dēļ ir gatavi uz visu. Viņš domāja, ka nauda ir dzīves piepildījums. Taču nauda nav laime...
…
