| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Latvijas ekonomiskā izaugsme | 5 |
| 2. | Inflācija | 8 |
| 3. | Bezdarbs | 11 |
| 4. | Ārējā tirdzniecība (Eksports un Imports) | 12 |
| Secinājumi | 13 | |
| Izmantota literatūra un avotu saraksts | 14 |
Latvijas makroekonomiskā izaugsme, makroekonomisko rādītāji un to stabilitāte, ņemot vērā pašreizējo situāciju un notikumus valsts ekonomikā norāda uz ievērojamu nestabilitāti vai precīzāk sakot notiek to lejupslīde. Dažādu līmeņu pašmāju, gan arī ārvalstu ekonomikas eksperti konkrētā nozarē un kopumā patstāvīgi vērtē Latvijas ekonomikas attīstīstības tendences, un izsaka prognozes attiecībā uz turpmākajiem notikumiem un ekonomikas tālāko virzību ņemot vērā valsts makroekonomiskos rādītājus. Vērtējot makroekonomiskos rādītājus ir svarīgi ņemt vērā to attīstības tendences un stabilitāti noteiktā laika periodā. Taču svarīgāk ir atbilstoši un pēc iespējas precīzāk prognozēt turpmākās attīstības virzienus un tendences. Tikai atbilstoši prognozējot un izvērtējot rādītājus ir iespējams panākt atbilstošu valsts ekonomisko attīstību. Pašreizējos apstākļos, kad Latvijā ir vērojama ekonomikas „atdzišana” un lejupslīde, ir svarīgi novērst cēloņus un nevis mēģināt cīnīties ar sekām.
Makroekonomiskie procesi, makroekonomisko rādītāju stabilitāte, to analīze risina makroekonomikas pamatuzdevumu, tas ir skaidro cēloņsakarības tautsaimniecības līmenī. Pievēršoties makroekonomisko procesu izvērtēšanai ir iespējams izdarīt secinājumus par valsts ekonomiskās sistēmās funkcionēšanu kopumā.
Papildus makroekonomiskie rādītāji ir savstarpēji saistīti un pastāvīgi mijiedarbojas. Ja vienam makroekonomiskajam rādītājam ir pozitīva virzība un notiek tā augšupeja, tad arī citi makroekonomiskie rādītāji ir ar uzrāda pozitīvu tendenci. Un savukārt, ja ir apstākļi, kad viens konkrēts makroekonomiskais rādītājs ir ar negatīvu tendenci, tad arī citi rādītājos notiks lejupslīde. Tāpat arī jāuzsver, ka makroekonomikas norises valsts līmenī ir cieši saistītas ar valsts lomu – valdības politisko, ekonomisko darbību.…
Latvijas makroekonomiskā izaugsme, makroekonomisko rādītāji un to stabilitāte, ņemot vērā pašreizējo situāciju un notikumus valsts ekonomikā norāda uz ievērojamu nestabilitāti vai precīzāk sakot notiek to lejupslīde. Dažādu līmeņu pašmāju, gan arī ārvalstu ekonomikas eksperti konkrētā nozarē un kopumā patstāvīgi vērtē Latvijas ekonomikas attīstīstības tendences, un izsaka prognozes attiecībā uz turpmākajiem notikumiem un ekonomikas tālāko virzību ņemot vērā valsts makroekonomiskos rādītājus. Vērtējot makroekonomiskos rādītājus ir svarīgi ņemt vērā to attīstības tendences un stabilitāti noteiktā laika periodā. Taču svarīgāk ir atbilstoši un pēc iespējas precīzāk prognozēt turpmākās attīstības virzienus un tendences. Tikai atbilstoši prognozējot un izvērtējot rādītājus ir iespējams panākt atbilstošu valsts ekonomisko attīstību. Pašreizējos apstākļos, kad Latvijā ir vērojama ekonomikas „atdzišana” un lejupslīde, ir svarīgi novērst cēloņus un nevis mēģināt cīnīties ar sekām. Makroekonomiskie procesi, makroekonomisko rādītāju stabilitāte, to analīze risina makroekonomikas pamatuzdevumu, tas ir skaidro cēloņsakarības tautsaimniecības līmenī. Pievēršoties makroekonomisko procesu izvērtēšanai ir iespējams izdarīt secinājumus par valsts ekonomiskās sistēmās funkcionēšanu kopumā. Papildus makroekonomiskie rādītāji ir savstarpēji saistīti un pastāvīgi mijiedarbojas. Ja vienam makroekonomiskajam rādītājam ir pozitīva virzība un notiek tā augšupeja, tad arī citi makroekonomiskie rādītāji arī uzrāda pozitīvu tendenci. Un savukārt, ja ir apstākļi, kad viens konkrēts makroekonomiskais rādītājs ir ar negatīvu tendenci, tad arī citi rādītājos notiks lejupslīde. Tāpat arī jāuzsver, ka makroekonomikas norises valsts līmenī ir cieši saistītas ar valsts lomu – valdības politisko, ekonomisko darbību. Tirgus ekonomikas apstākļos valstij un tās valdībai ir jāspēj kontrolēt ekonomiskās norises valstī un ja nepieciešams pieņemt atbilstošus lēmumus un veikt pasākumus, lai makroekonomiskie rādītāji saglabātu stabilitāti un nesāktos ekonomiskā lejupslīde, vai vismaz tiktu samazināta to negatīvā ietekme. Būtiskākais paliek makroekonomiskā līdzsvara saglabāšana.
