-
Mācību satura mācīšanas atšķirības un kompetenču apguves dinamika
TOP 500
Arī bērna intereses un ārpusskolas nodarbošanās var kļūt par rosinājumu caurviju prasmju apgūšanā, piemēram, bērna aizraušanās ar hokeju var kalpot par pamatu, lai iepazītu valstu simboliku, apgūtu karogu, ģerboņu un himnu nozīmi, izmantošanu un cieņpilnu attieksmi pret šiem simboliem.(Brikše ,2011)
Radošā domāšana un kreativitāte neapšaubāmi ir mūsdienu cilvēka noderīgas prasmes, bieži tiek apgalvots, ka nav iespējams iemācīt radošu domāšanu, tas nemaz tā nav, protams, iedzimtas cilvēka spējas ir ļoti svarīgas, bet parastie pieaugušo vārdi ir patiesi raksturīgi radošajai domāšanai, kas nav tikai iedzimta, iegūta audzināšanas un pieredzes ceļā.
Vai radošumu var apgūt, vai arī tas ir iedzimts? Atbilde uz abiem jautājumiem ir “jā” (Davis, 2003). Dažiem cilvēkiem ir iedzimta kreatīvu talantu un intelekta kombinācija, ko aktivizē spēcīga motivācija un likteņa apziņa, un tā šādiem cilvēkiem liek radīt savus sapņus un realizēt savu jaunradi, pateicoties kam pasaule kļūst labāka.
Jaunā mācību saturu sportā programma ir vienkāršota, nevajag pildīt normativus, un programma ir vērsta uz veselību, nevis sportu. Manuprāt, ir labi, ka programma ir vērsta uz veselību, bet es uzskatu, ka fiziskai slodzei jābūt lielākai, lai bērni būtu labāk fiziski attīstīti.
…
Mācību saturs veidots ar fokusu uz būtisko, kas jāapgūst skolēnam. Tāpēc tas ir organizēts atbilstoši katrā mācību jomā definētajām tā dēvētajām lielajām idejām jeb galvenajām atziņām, par kurām skolēnam jāiegūst izpratne. No tām izriet skolēniem sasniedzamie rezultāti jeb apgūstamās pamatprasības, kas formulētas standartā. No šiem sasniedzamajiem rezultātiem savukārt ir atvasināti sasniedzamie rezultāti mācību priekšmetu programmās un mācību stundas saturs – tā, lai ikkatrā mācību stundā tiktu apgūta noteikta sasniedzamā rezultāta daļa attiecībā pret plānoto. Jau toreiz izvirzīti līdzīgi izglītošanas aspekti – pašizpausme, radošums, analītiski kritiskā domāšana, morālais un estētiskais aspekts, saziņa un sadarbība, mācīšanās kā process un praktiska darbošanās – un atsevišķi – matemātiskā domāšana. Daudzās skolās šos aspektus jau īsteno, tā ir kļuvusi par ikdienas praksi, un pilnveidotais pamatizglītības standarts dos iespēju to nostiprināt un veicināt. (Bell, 2004) .....
