-
Atmosfēras elektrizācija
TOP 500
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Ķermeņu elektrizācija | 4 |
| 2. | Zemes atmosfēras elektriskais lādiņš | 5 |
| 2.1. | Elektriskā lādiņa veidošanās mākoņos | 5 |
| 2.2. | Atmosfēras lādiņu izlāde | 6 |
| 3. | Zibens – viens no atmosfēras izlādes veidiem | 8 |
| 3.1. | Zibens veidi | 8 |
| 4. | Zibens izlādes sekas | 10 |
| 4.1. | Aizsardzība pret zibens izlādēm | 10 |
| 5. | Van de Grāfa ģenerators | 12 |
| Secinājumi | 14 | |
| Izmantotie avoti | 15 |
Secinājumi
1. Elektrizēt iespējams gandrīz jebkuru ķermeni, ja vien tas klasificējams kā vadītājs.
2. Zibens kā atmosfēras izlādes rezultāts nemaz salīdzinoši nav tik bieži sastopams, tas saistās arī ar vēl neizpētām blakusparādībām.
3. Vispārpieņemti fakti, ka zibens nesper vienā un tas trāpīs augstākajā vietā ir nepatiesi.
4. Pirmajā brīdī varētu šķist, ka zibens spēriens ir letāls, tomēr tā nebūt nav. Sākoties negaisam mums būtu jāzin kā rīkoties, lai tomēr šo secinājumu nebūtu jācenšas pierādīt.
5. Ja saimniecībā ir uz elektrosvārstībām jūtīgas iekārtas obligāti sadales skapim jābūt sazemētam un ieteicams iegādāties papildaizsardzības. Ierīkot zibensnovadītāju vai nē ir katra paša lēmums, tomēr tas ieteicams, lai izvairītos no pēkšņa ugunsgrēka.
6. Elektrostatiskā sprieguma ģenerators būtu bijis lielisks pamatskolas zinātniski-pētnieciskā darba pētījamais priekšmets.
7. Samērā daudz dažādu datu, teoriju un novērojumu par atmosfēras elektrizācijas procesiem atšķiras starp autoriem, tāpēc var vien secināt, ka arī šī tēma zinātnē ir vien “iesākta”pētīt.
…
Ievads 3 1. Ķermeņu elektrizācija 4 2. Zemes atmosfēras elektriskais lādiņš 5 2.1 Elektriskā lādiņa veidošanās mākoņos 5 2.2 Atmosfēras lādiņu izlāde 6 3. Zibens – viens no atmosfēras izlādes veidiem. 8 3.1 Zibens veidi 8 4. Zibens izlādes sekas 10 4.1 Aizsardzība pret zibens izlādēm 10 5. Van de Grāfa ģenerators 12 Secinājumi 14 Izmantotie avoti 15 Dažādas dabas katastrofas kā plūdi, vētra, zibens un citas, visos laikos ir piesaistījušas cilvēku uzmanību. Senatnē visus šos dabas procesus uzlūkoja, kā pārdabisku būtņu radītas lietas, bet mūsdienās tiem tiek meklēti zinātniski skaidrojumi. Lūkojoties vēsturē, pirmie izpratnes procesi par to, kas ir elektrizācija datējami pirms aptuveni 20 gs. , kad grieķu filozofs Taless esot novērojis saberzēta dzintara spēju pievilkt vieglus priekšmetus. Sistemātiskāki šo spēku novērojumi tika aizsākti renesanses laikā. Pirmās neapšaubāmās likumsakarības tika fiksētas 18 gs., kad Bendžamins Franklins, uzķerdams ar gaisa pūķi zibeni novadīja to zemē. Tika atklāti divu veidu elektriskie lādiņi – pozitīvie un negatīvie, kā arī tika pierādīts, ka vienādi lādiņi atgrūžas un pretēji pievelkas. Ja divu ķermeņu mijiedarbībā, iegūst vienas zīmes lādiņus, otrs zaudē tik pat pretējas zīmes lādiņu. Elektrisko lādiņu nezūdamības likumu pierādīja Maikls Faradejs 19 gs. pirmajā pusē. Elektrisko lādiņu “galējais” atklājums bija 19 gs. beigās, kad tika atklāts elektrons. Darba mērķis: izpētīt atmosfēras elektrizācijas radītos procesus un iespējami atrast likumsakarības to rašanās cēloņiem.
