Globalizācijas procesa raksturojošās iezīmes un sekas mēs ar gadiem piedzīvojam aizvien izteiktāk un uzskatāmāk. Šī attīstība notiek straujāk un apņem aizvien plašākas teritorijas, ja salīdzinām to ar citiem vēsturiskiem, globalizācijai raksturīgiem periodiem, piemēram, aristokrātisko kultūru, Viktorijas laiku, Seno Romu vai tml.. „Augsti dominējošas kultūras un masu kultūras vienmēr ir bijušas nepārtrauktā telpas kustībā, paplašinot ietekmes robežas.” Tas nozīmē, ka nav pilnībā pareizi apgalvot, ka globalizācija ir mūsdienas raksturojošs fenomens. Manuprāt, globalizāciju varētu raksturot arī kā vienas kultūras, iekārtas dominanci vai ietekmi uz citām. Un ja raugāmies šādā aspektā, tad visos vēstures posmos ir bijusi kāda kultūra vai vara, kas savu ietekmi parādījusi plašākā mērogā.
„(..) modernizācija ir rietumos dzimis fenomens, turpretī globalizācijai var minēt vairākas rašanās vietas, sākot ar Islāmu kultūru (..)”.1 Dažādas reliģiskās kustības ir viens no piemēriem, kā atainot globalizāciju – idejiskā pārliecība un fiziski atribūti, kas to realizē, vieno dažādu tautību, dzimumu, vecumu un ģeogrāfiskā stāvokļa cilvēkus. …
