Baltā āoliņa audzēšana, izmantojot lignosilīciju

IEVADS
Augsto tehnoloģiju un urbanizācijas ietekmē cilvēki dzīvo ļoti atrauti no dabas un lieto pārstrādātus, ilgi uzglabājamus pārtikas produktus, kas ir viens no iemesliem dažādām hroniskām alerģiskām saslimšanām un depresijām. Līdz ar to pēdējos gados Latvijā un jau salīdzinoši senāk visā Pasaulē ir vērojama bioloģiskās lauksaimniecības tradīciju straujāka attīstība.
Bioloģiskajā lauksaimniecībā netiek izmantoti ķīmiski sintezētie minerālmēsli un pesticīdi, augiem nepieciešamās barības vielas nodrošina, izmantojot dabiskas izcelsmes mēslošanas līdzekļus. Augu ražas veidošanās procesos kā viens no svarīgākajiem elementiem ir izceļams slāpeklis, kuru augsnē dabiski var nodrošināt iestrādājot zaļmēslojumu, kūtsmēslus, kompostu un vircu, kā arī audzējot tauriņziežu dzimtas augus, kas ar gumiņbaktēriju palīdzību saista augsnē slāpekli. To izmanto gan augi, gan augsnē mītošie mikroorganismi.
Zinātnieki sintezē un izmēģina dabiskas izcelsmes preparātus, kas veicina augu augšanu un augsnes bioloģisko aktivitāti videi saudzīgas lauksaimniecības apstākļos.

1. LITERATŪRAS APSKATS
1.1. Baltā āboliņa agromorfoloģiskās īpašības
Baltais āboliņš ir daudzgadīgs, pasaulē plaši izplatīts tauriņziežu dzimtas augs. Tā augums ir neliels un tas sasniedz 20 – 50 cm; savvaļā tas ir mazs, bet kultivētais baltais āboliņš var būt ap pusmetru garš.
Kā visiem tauriņziežiem, sakņu sistēma tam sastāv no mietsaknes un sānsaknēm, bet tā ir seklāka nekā sarkanajam un bastarda āboliņam. Līdz ar to baltais āboliņš savairojas lietainās vasarās, bet sausās vasarās tas izzūd no zelmeņa.
Stublājs ir ložņājošs un, saskaroties ar zemi, mezglu vietās augs dzen jaunas saknītes un virszemes dzinumus. Labvēlīgos augšanas apstākļos tas ļoti ātri veģetatīvi savairojas un aizpilda visas tukšās vietas zelmenī.
Baltā āboliņa lapas sastāv no trim lapiņām, kurām visām ir vienāda garuma kātiņi. Lapiņu virspuse ir bez matiņiem un apakšpuse spīdīga. Baltā āboliņa lapu virspusē ir viegli saredzams gaišāks zīmējums.
…