| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Anotācija | 3 | |
| Annotation | 4 | |
| Ievads | 5 | |
| 1. | Vadīšanas stili | 6 |
| 2. | Prasme vadīt un pakļauties | 8 |
| 3. | Vadītāja personīgo īpašību modeļi | 9 |
| 4. | Vadītāja uzvedības modeļi | 10 |
| 4.1. | Vadītāja uzvedības matrica | 10 |
| 4.2. | Vadīšanas stilu pamatmodeļi | 12 |
| 4.3. | R.Likerta četru sistēmu vadības modelis | 14 |
| 4.4. | R.Tannenbauma un V.Šmita modelis | 15 |
| 4.5. | Roberta Bleika un Dženias Moutones matrica | 16 |
| 4.6. | Vienas minūtes menedžeris | 17 |
| 5. | Vadītāja situācijas pieeja | 21 |
| 5.1. | T.Mitčela un R.Hausa modelis “Līdzeklis-mērķis” | 21 |
| 5.2. | P.Hersija un K.Blanšāra modelis „Dzīves cikls” | 22 |
| 6. | Vadītāja pieeja lēmumu pieņemšanas procesā | 24 |
| 6.1. | V.Vruma un F.Etina modelis „Lēmumu pieņemšana” | 24 |
| 7. | Vadības stila ietekmes faktori | 25 |
| Secinājumi un priekšlikumi | 26 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saturs | 28 |
Biznesā tāpat kā sportā - komandas, kas sapulcinājusi dārgas zvaigznes, var uzvarēt vienu cīņu, taču ilgstoši labi startēt spēj tikai tie, kurus vieno īsts komandas gars. Vadīšana ir mērķtiecīga cilvēku darbības koordinācija nolūkā iegūt noteiktus rezultātus. Tas ir plānošanas, organizēšanas, personāla virzīšanas, kontroles process, kurā uzņēmuma darbinieku darbs un visi uzņēmuma līdzekļi tik lietoti, lai sasniegtu uzņēmuma mērķus. Ne jau katrs no mums var būt vadītājs, jo ir jābūt īpašībām, kuras nosaka vai esi labs vadītājs, vai arī neesi piemērots savā darbības laukā.
Jo mazāka darbinieku grupa, jo vienkāršāka vadīšana. Tas nenozīmē, ka mazā darba grupā vadīšana nav vajadzīga. Tā ir nepieciešama arī nelielā zemnieku saimniecībā, tikai te nebūs cilvēka, kura funkcijās ietilps tikai vadīšana. Te darba procesā piedalīsies visi. Palielinoties uzņēmumam un līdz ar to darba apjomam, atsevišķiem cilvēkiem vadīšanas funkcijas kļūs par pamatnodarbošanos. Ar jēdzienu “vadīšana” nav jāsaprot tikai to cilvēku nodarbošanās, kuri ir vadītāji. Katra cilvēka attieksme pret sevi, savu darbu, pārējiem darbiniekiem un viņu darbu arī ir vadīšana. Jo labāk katrs vada un organizē savu darbu, kā atsevišķu kopējā darba posmu, jo vienkāršāk veicams vadīšanas process, un vadītājs vairāk uzmanības var pievērst citu jautājumu risināšanai. “Biznesā tāpat kā sportā komandā, kas sapulcinājusi dārgas zvaigznes, var uzvarēt vienu cīņu, taču ilgstoši labi startēt spēj tikai tie, kurus vieno īsts komandas gars”.
Savā darbā apskatīšu vadīšanas stila modeļus, kādi tie ir un, kas ir to ietekmējošie faktori. Darbiniekiem ir jāzin, ka pastāv dažādi vadītāju stili, pēc kuriem vadītāji vairāk vai mazāk vadās. Lai sabiedrība spētu orientēties un vadīties pēc kādiem principiem vadās viņu priekšniecība. Kursa darbā saskarsieties ar informāciju par galvenajiem stiliem, kā arī dažādu pētnieku izanalizētos pārskatus par dažādiem vadības stiliem, to pielietošanu reālajā dzīvē. Padomi, kā vadītājs spēj pieet dažādām situācijām pozitīvā noskaņā, kā arī mainīt savu pieeju lēmumu pieņemšanā. Izskatīts kā dažādi vadītāju stili ietekmē vadītāju un darbinieku motivāciju, vai sadarbība ar darbiniekiem ir augsta vai arī niepietiekama. …
Kursa darba mērķis ir iepazīties un iepazīstināt ar vadības un vadīšanas galvenajām pamatmetodēm. Izveidot pārskatu par standarta vadīšanas stiliem, lai saprastu, kāpēc katrs uzņēmums atšķiras viens no otra, un lai saprastu tā iemesla galveno būtību. Darba mērķa sasniegšanai risināti sekojoši uzdevumi: 1. Izskatīts no kā vadīšanas stils ir atkarīgs; 2. Apskatīts vadītāja organizatoriskās iemaņas; 3. Izskatīts vadītāju piemērotākie īpašību modeļi; 4. Izdalīti vadīšanas stili; 5. Izvērtēti vadīšanas stilu iedarbība uz padotajiem; 6. Izskatītas zinātnieku teorijas par vadītāja ietekmi uz darbiniekiem ar dažādiem darba stiliem; 7. Izstrādāti priekšlikumi dažādu problēmu risināšanai vadītāju un darbinieku vidū. Kursa darbs sastāv no sešām nodaļām. Pirmajā nodaļā ir teorija, kas ir vadītājs un vadīšanas stils, un izskatīts no kā vadīšanas stils ir atkarīgs. Otrajā nodaļā ir aplūkotas vadītāju nepieciešamās iemaņas, lai spētu strādāt savā jomā. Trešajā nodaļā ir izskatītas īpašības, kādas spēcīgam vadītājam būtu vispiemērotākās. Ceturtajā nodaļā ir apskatīti vairāku pētnieku vadīšanas modeļi, pēc kuriem vadītāji vairāk vai mazāk vadās, kā arī tika apskatīts vienas minūtes menedžeris, kurš paātrina padoto un vadītāju prasmes sadarboties. Piektajā nodaļā ir izvērtēti dažādi vadīšanas stilu pielietošana dažādās situācijās. Sestajā nodaļā centos apskatīt daudzus vadītāju pieejas attiecīgai situācijai, vadītāju lēmumu pieņemšanu procesus kā arī vadības stilu ietekmes faktorus. Septītajā nodaļā ir izskatīta Maslova teorija par stilu un ietekmes faktoriem. Darba nobeigumā ir apkopoti secinājumi un arī izstrādāti priekšlikumi par vadīšanas stilu izvēli. Kursa darba apjoms ir 28 lappuses, tas satur 4 tabulas, 5 attēlus un 16 izmantotās literatūras avotus.
