Šajā Imanta Ziedoņa dzejolī dinamika panākta nevis, kā parasti, ar darbības vārdiem, bet gan samērā netipiski- ar lietvārdu un divdabju izvēli, pieturzīmju lietojumu, atkārtojumiem un pretstatiem.
Lietvārdi šajā dzejolī ir lietoti īpaši. Sevišķi daudz ir tādu, kas asociējas ar ko trauksmainu: šakāļi (asociācijas: dzīvnieks, kas nakts tumsā skraida pa prērijām un kauc uz mēnesi), zibens (pēkšņs gaismas uzliesmojums), ērglis (spēcīgs, ātrs, varens putns), sprinteris (sevišķi ātri īsas distances skriet spējīgs cilvēks) utt. Redzams, ka tie visi veido kopēju noskaņu: ātrums, spēks, izmaiņas, kustība.
Tomēr ar lietvārdiem vien vēl šāds iespaids nebūtu tik noturīgs, ja nebūtu divdabju, kuri jau ar savu skanējumu vien atgādina nemitīgu kustību: krācošs, krītošs, rēcošs, spīdošs u.c.…
