Žurnālistika (no franču: journal, kas savukārt no latīņu: diurnal “ikdienas; katru dienu”) ir nozare, kas sevī ietver faktu un informācijas vākšanu, apkopošanu, aprakstīšanu un to sniegšanu plašākai sabiedrībai. Šī nozare atklāj notikumu būtību un paziņo to kādam lielākam cilvēku kopumam – pilsētai, valstij, kontinentam, pasaulei. Žurnālistika attiecas uz dažādiem medijiem, pārsvarā uz laikrakstiem, žurnāliem, radio un televīziju, kā arī internetu.
Žurnālistikas pirmsākumi meklējami jau laikā pirms mūsu ēras, tomēr toreiz tā nosacīti bija profesija. Nav īstas skaidrības, ar kuru laiku datējams brīdis, kad žurnālistika kļuva par profesiju. Jau senajā Romā ik dienu galvenajā publiskajā laukumā – Forumā tika izlikts ar roku rakstīts ziņojums Acta Diurna. Tas uzskatāms par laikrakstu priekšteci, pasaulē pirmo laikrakstu.
Pēc rakstnieka Radiarda Kiplinga (Rudyard Kipling) izteikuma, par žurnālistikas pamatjautājumiem uzskatāmi: “Kas? Kad? Kur? Kā? Un Kāpēc?” – tas nozīmē rast zīmīgāko, atrast lietas, notikuma būtību, noskaidrot un atklāt to.
Žurnālistu uzdevums ir ziņot un rakstīt par ļoti dažādu tematiku: starptautisko un nacionālo politiku, provinciāliem un lokāliem notikumiem, ekonomiku un uzņēmējdarbību gan plašākā, gan šaurākā mērogā, veselību un medicīnu, izglītību, sportu, izklaidi, dzīvesstilu, modi, pārtiku, attiecībām utt. Žurnālista darbs ir sabiedrībai svarīgs, jo žurnālists spēj plašākai sabiedrībai sniegt būtisku infomrāciju, atklāt kādas nelikumības, piemēram, valdības darbā vai valstī notiekošas, informēt par pārmaiņām un prognozēt notikumu attīstību.
Šobrīd plašsaziņas līdzekļu daudzums būtiski pieaug, un tas rada pieprasījumu pēc žurnālista profesijas, palielinās konkurence.
…
