Ķīmiskā rūpniecība Latvijā

9. Secinājumi
Savā darbā esmu apkopojis informāciju par lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem Latvijā, to produkciju un sniedzis nelielu ieskatu arī šīs nozares vēsturē un mūsdienās. Esmu uzzinājis un secinājis, ka:

• Ķīmiskās rūpniecības nozare pasaulē strauji uzplauka 19. gs. Tā izauga no primitīvas ziepju vārīšanas.
• Latvijā to aizsāka Hercogs Jēkabs, jau 17. gs. nelielās manufaktūrās gatavojot ķieģeļus, dakstiņus, šaujampulveri, dedzinot kaļķus un kausējot stiklu.
• Galvenās izejvielas produkcijas ražošanai ir nafta, dabasgāze un ogles. Latvijā šie resursi nav praktiski pieejami, tāpēc tiek importēti no ārvalstīm. Atsevišķi uzņēmumi- (Grindeks), (Olain Farm) šīs izejvielas sintezē paši, savās laboratorijās.
• Visstraujāk nozare attīstās, kad Latvijas teritorija nonāk Krievijas sastāvā. Rodas tādi lielie ķīmiskās rūpniecības centri kā (Rīgas krāsu un laku rūpnīca), (Provodņiks), (VEF), (Daugavpils ķīmisko šķiedru rūpnīca) u.c.
• Latvijas neatkarības gados lielākā daļa ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu bankrotē.
• Pašreiz Latvijā no ķīmiskās rūpniecības produktiem visplašāk ražo- farmacētiskos preparātus, plastmasas izstrādājumus, krāsas un lakas, parfimēriju un kosmētiku.
• Šo nozari, manuprāt, Latvijā vajadzētu maksimāli attīstīt un pilnveidot, jo tā ir ļoti pelnoša un prasa lielus cilvēku resursus, tāpēc palīdzētu pārvarēt ekonomiskās grūtības- bezdarbu un naudas trūkumu valstī. Lai to attīstītu būtu jāinvestē lielāki līdzekļi visā ķīmijas nozarē, sākot no skolām, kur sagatavo jaunos speciālistus, beidzot ar noieta preču tirgus izpēti.
• Nozares, kurās vajadzētu vairāk investēt- farmācija, metālapstrāde un parfimērijas, kosmētikas ražošana. Šāda kvalitatīva produkcija ir konkurētspējīga gan Latvijā, gan arī ārvalstīs, ar samērā lielu pievienoto vērtību.
…