Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 11.05.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Ēriks Ēriksons', 1.
  • Referāts 'Ēriks Ēriksons', 2.
  • Referāts 'Ēriks Ēriksons', 3.
  • Referāts 'Ēriks Ēriksons', 4.
  • Referāts 'Ēriks Ēriksons', 5.
  • Referāts 'Ēriks Ēriksons', 6.
  • Referāts 'Ēriks Ēriksons', 7.
  • Referāts 'Ēriks Ēriksons', 8.
  • Referāts 'Ēriks Ēriksons', 9.
  • Referāts 'Ēriks Ēriksons', 10.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    4
  Ērika Homburgera Ēriksona epiģenētiskā teorija    4
  Ēriksona attīstības stadijas    5
  Izmantotā literatūra    5
Darba fragmentsAizvērt

Ievads

Cilvēka organisms sāk attīstīties jau no apaugļošanās brīža, kad veidojas iekšējie orgāni, nervu sistēma, maņu orgāni utt. Piedzimstot cilvēks sāk adaptēties tai sociālajai videi, kurā viņš ir nonācis. Cilvēks atrodas nepārtrauktā mācīšanās stadijā. Sāk attīstīties personība un tiek uzkrāta dzīves pieredze. Ir svarīgi noteikt un pētīt cilvēka psihiskās attīstības etapus sākot no dzimšanas brīža.
Nozīmīgākie zinātnieki šai jomā ir Ēriksons un Freids. Zigmunds Freids (1856.-1939.) vairāk darbojās bērnu psihoseksuālo dziņu attīstības pētīšanā. Freids uzsvēra, cik svarīgi ir saprast bērna vajadzības, lai labāk varētu balstīt rakstura attīstību iespējami labā virzienā.
1950.-tajos Freida teorijas par bērna attīstību papildināja Ēriks Ēriksons (1902.-1994.). Freids uzskatīja, ka psihoseksuālā attīstība lielos vilcienos beidzas pēc pubertātes, taču Ēriksons uzskatīja, ka tā ilgst visu dzīvi astoņās fāzēs. Ēriksonu vairāk interesēja tas, kā cilvēka dažādie uzvedības veidi dzīvē attīstās dziņu socializēšanās laikā.

Ērika Homburgera Ēriksona
epiģenētiskā teorija


Ē.Ēriksons savā epiģenētiskajā teorijā paplašināja psihoanalītisko teoriju, skatot cilvēka attīstību plašāku - sociālu attiecību kontekstā. Pēc viņa uzskatiem personības veidošanās īpatnības ir atkarīgas no tiem ekonomiskajiem un kultūras apstākļiem, kuros bērns aug. Jo ikkatras sabiedrības vērtības un normas bērniem tiek nodotas audzināšanas procesā.
Antropologu ietekmēts Ēriksons devās novērot bērnu uzvedību indiāņu rezervātos, novērojot Siu- bijušos bizoņu medniekus un Jurik - zvejniekus un vācējus. Konstatēja, ka Siu ciltīs bērnus netin stigri, ilgi baro ar krūti, stingri neseko higiēnas iemaņu attīstībai un vispār bērnu brīvību un iniciatīvu ierobežo maz. Audzināšanā pieaugušie orientējas uz savas cilts ideālu - stipru, drosmīgu bizoņu mednieku, kuram piemīt tādas rakstura īpašības kā iniciatīva, noteiktība, drosme, dāsnums attiecības ar savas cilts locekļiem un nežēlība pret ienaidniekiem. Savukārt Jurik ciltī bērnu agri šķir no krūts, stingri ietin autiņos, agri un stingri radina ievērot higiēnas prasības, pieaugušie komunikācijā ar bērniem ir rezervēti. Šīs cilts bērni izaug mazrunīgi, skopi, aizdomīgi.

Autora komentārsAtvērt
Atlants