Pēdējos mēnešos tēma par krievu valodu kā otru valsts valodu ir bijusi ļoti aktuāla un lielākā vai mazākā mērā izskanēja gandrīz visos Latvijas mēdijos – gan valsts mēroga, gan reģionālajos, gan vietējas nozīmes. 2011. gada pavasarī tika aktualizēta ideja par parakstu vākšanu - rudenī šo kampaņu uzsāka. Laikā, kad pilsoņi varēja atdod savu parakstu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, šī tēma īpaši netika apspriesta, jo tautā valdīja neticība tam, ka nepieciešamais parakstu skaits tiks savākts. Neticēja gan latvieši, gan lielākā daļa krievvalodīgo, un tie pilsoņi, kas gāja parakstīties par krievu valodu darīja to galvenokārt pienākuma apziņas vadīti - aizstāvēt savu dzimto valodu. Taču pāris dienas pirms parakstu vākšanas noslēguma, 28. novembrī, parādījās informācija, ka atlika savākt ap 10 000 parakstu, lai varētu turpināt procesu par krievu valodas statusa maiņu. Un dažas dienas pēc akcijas noslēguma kļuva skaidrs, ka paraksti ir savākti, un pat lielākā apmērā nekā bija nepieciešams. Turpmākajās dienās masu mēdijos šī tēma tika vispusēji apspriesta un viedokļi krasi atšķirās, īpaši mēdijos, kas ir paredzēti latviešu auditorijai un krievvalodīgo publikai. Tāpēc, lai varētu izanalizēt minētās tēmas izklāstu, autore, pielietojot kontentanalīzi, analizēs divus laikrakstus – vienu krievu valodā, otru – latviešu. …
