Bizantijas un Austrumslāvu apdzīvotās teritorijas.
Dionīsijs 5.gs. liek teorētiskus pamatus Bizantijas mākslai, par tēlniecību jārunā ļoti nosacīti, konkrētus autorus var minēt tikai viduslaiku beigu posmā.
Izglītība un zinātne. Izglītības jomā viņi turpināja hellēnisko un klasisko novirzienu, kuru skolās mācīja Platona, Aristoteļa un Tukitīda darbus. 1045.g. tika nodibināta Konstantinapoles universitāte, kur pasniedza jurisprudenci un filozofiju, vēlāk tika dibināta medicīnas skola. Apmācītas arī meitenes. Attīstijās ķīmijas zinātne, medicīna. Bizantijā zinātnes tradīcijas turpinājās no R-Romas laikiem, nav tāda pārrāvuma kā R-Eiropai. Sabiedrība krietni izglītotāka kā citviet Eiropā. Pāreja no antīkās pasaules – pirmsjustiāna laiks un Justiāna laiks. Paleologu renesanse – lielākais uzplaukums Bizantijā 13. Un 14.gs., kad baznīcas dogmas tika pakļautas kritikai, atkal pastiprinājās interese par antīko zinātni un kultūru. Šajā laikā figūras kļuva dinamiskākas, brīvākas un atraisītākas, sejas - dzīvākas. Vienmērīgos zelta fonus atkal nomainīja ainavas. Krāsas kļuva spilgtākas un tīrākas.…
