Iepazīstoties ar Atēnu zelta laikmeta filozofa Sokrāta biogrāfiju, atklājas šīs izcilās personības valdzinājums. Viņš pratis ielūkoties cilvēku dvēseles dziļākajā būtībā, centies izprast to. Sokrāts uzskatīja, ka filozofija nav tikai dabas aplūkošana, kā to iepriekš sludinājuši grieķu filozofi, bet gan mācība par to, kā jādzīvo. Šī iemesla dēļ viņš vērsās pret pirmajiem fiziķiem, nosodīja empīrisko dabas pētīšanu. Sokrāts sajūtu orgāniem nepiešķīra lielu lomu pasaules izzināšanā. Viņš uzskatīja, ka patiesas zināšanas cilvēkam var būt tikai par dvēseli. Par to liecina citāts: „Zināt cilvēks var tikai to, pār ko tam ir vara. Un vara viņam nav par ārējo dabu, pār pasauli, bet pār dvēseli.…
