Klaipēdas teritorija bija apdzīvota jau kopš aizvēstures posma. Un tā jau no izseniem laikiem bija svarīgs tirdzniecības centrs: jau XIII gs., pārpeldot Baltijas jūru, to apmeklēja Ziemeļu un Rietumvalstu tirgoņi. Bet pirms vācu ierašanās Klaipēdas teritorija ietilpa senajā kuršu zemē ar nosaukumu Pilsāts, no kura, iespējams, ir atvasināts latviešu vārds "pilsēta". Vēlākā laikā Pilsātā dzīvojosie kurši saplūda ar vācu un citu tautu ieceļotājiem, vēlāk veidodami daļu no Austrumprūsijas etnosa.
Vēstures hronikās Klaipēda pirmoreiz pieminēta 1252.g., kad Livonijas ordenis Danes grīvā uzcēla Mēmelburgas koka cietoksni. Livonijas ordeņa dibinātās pils vārds Memelburg ir cēlies no Nemunas upes kuršu vārda Mēmelis (klusi plūstošs), savukārt pilsētas mūsdienu nosaukuma pamatā ir kuršu vārdi klais un pēd , kas tulkojumā nozīmē „klaja vieta”. Šī paša, respektīvi, 1252., gada 1.augusts tiek uzskatīts arī par Klaipēdas dibināšanas dienu. 1253. gadā Livonijas ordenis uzbūvēja pirmo mūra pili, kura gan atkārtotu lietuviešu un Žemaišu uzbrukumu dēļ vairakkārt tika izpostīta, tomēr pamazām ap šo mūra pili veidojās aizvien lielāka iedzīvotāju koncentrācija un izauga pilsēta, kurai 1257.g. tika piešķirtas Lībekas pilsētas tiesības. …
