Prāts, gudrība, saprāts, nūs, racionalitāte, intelekts, logos, zināšanas, ratio, zinātne- tie ir vārdi, kas tiek lietoti gandrīz kā sinonīmi un bez kuriem nav domājama eiropeiskā kultūra, eiropeiskā mentalitāte un arī filozofija. Katrā laikmetā filozofija ir uzsvērusi kādu no šiem vārdiem un nozīmēm, lai izteiktu sevi, savu laika, cilvēku un esamības izpratni: tā ir bijusi gan gudrības mīlestība, gan pielīdzināšanas dievišķajam saprātam, gan samērošanās ar dabaszinātniskajām un eksperimentālajām zināšanām. Tieši ar pēdējo- ar filozofijas orientāciju uz zināšanu dabaszinātnisko modeli, kas tika aizsākta 17.gadsimtā, tā sauktajos jaunajos laikos,- ir saistāmi gan eiropeiskās filozofijas saprāta dižie sasniegumi, gan arī tās lielo maldu ceļa sākums.…
