70. gados Dienvideiropas valstīs krita labējā spārna komunistiskais režīms, ap to pašu laiku Dienvidamerikā militāro diktatūru nomainīja tautas vēlēti priekšstāvji, kas veidoja valdību. Austrumu un Dienvidu Āzijā sākās autoritārā režīma lejupslīde, 80. gadu beigās sabruka komunistiskie režīmi Austrumeiropā un 1991. gadā sabruka PSRS, kā rezultātā uz starptautiskās politikas skatuves parādījās 15 post-padomju republikas. 1990.gadu pirmajā pusē vairākās Āfrikas valstīs sākās vienpartiju režīmu lejupslīde, Tuvajos Austrumos palēnām sāka norisināties liberalizācijas procesi. Šie notikumi ir iemesls, kādēļ pēdējo desmit gadu laikā liela uzmanība tiek pievērsta demokrātisko režīmu salīdzinošai analīzei, tam iemesls ir straujās politiskās pārmaiņas, kas norisinājās 20. gadsimta otrajā pusē, Aukstā kara periodā.1
Visas šīs valstis nonāca dilemmas priekšā, bija jārada no jauna vai jāreorganizē politiskā sistēma, lielākā daļa no šīm valstīm sāka norisināties demokratizācijas procesi. Valstis meklē labākus variantus un salīdzina dažādus demokrātiskus režīmus, lai uzlabotu savas valsts politisko sistēmu.…
