Pasaules saimniecība ir sarežģīta ekonomiskā sistēma, kuru veido savstarpēji saistītu un atkarīgu nacionālo saimniecību kopums. Tā sastāv no 3 sektoriem; primārā, sekundārā un terciārā.
Primārajā sektorā ietilpst 5 nozares, kuras ražo produktus no dabas resursiem; enerģētika, kalnrūpniecība, mežsaimniecība, zvejniecība un lauksaimniecība.
Ņemot vērā to, ka lauksaimniecība ir viena no galvenajām ražošanas nozarēm, to ir svarīgi aplūkot ne tikai pasaules, bet arī vietējā mērogā.
Zemkopība un lopkopība ir savstarpēji saistītas nozares, kas veido lauksaimniecību. Tām ir arī daudzas apakšnozares. Zemkopībai tās ir- dārzkopība, lopbarības kultūru audzēšana, stimulējošo kultūru audzēšana, sakņaugu audzēšana, graudkopība, eļļas kultūru audzēšana, cukura kultūru audzēšana, šķiedru kultūru audzēšana, dārzeņu audzēšana un vīnogulāju audzēšana, lopkopībai- cūkkopība, aikopība, putnkopība, kažokzvēru audzēšana, biškopība, zīdkopība, liellopu audzēšana un pārējās lopkopības nozares (zirgu, kamieļu, kazu, u.c. audzēšana).
Viens no svarīgākajiem nosacījumiem lauksaimniecības attīstībai ir teritorijas klimatiskie apstākļi.
…
