Ar maņu orgāniem dzīvie organismi uztver dažādus kairinājumus. Katram analizatoram, pēc I. Pavlova, ir 3 sastāvdaļas: perifērā daļa jeb receptors; vadītājceļi un noteikts galvas smadzeņu iecirknis.
Tātad maņu orgāni ir cieši saistīti ar nervu sistēmu.
Receptori ir uztverošie aparāti. Tie ārējās vai iekšējās vides fizikāli ķīmiskos kairinājumus transformē nervu impulsos. Izšķir: eksteroreceptorus un interoreceptorus.
Eksteroreceptoru īpatnība ir tāda, ka tie uztver ārējās vides kairinājumus un to radītie impulsi vienmēr nonāk garozā un kļūst par sajūtām jeb maņām. Tāpēc arī eksteroreceptorus sauc par maņu orgāniem. Interoreceptoros radušos impulsus, kaut arī tie nonāk centrālajā nervu sistēmā, organisms kā sajūtas neuztver. Šie receptori regulē vielmaiņu, asins apgādi utt.
Izšķir šādus maņu orgānus: redzes, dzirdes, līdzsvara, ožas, garšas un taustes.
Redze
Redze ir bioloģisku norišu kopums ar kurām notiek apkārtējās vides priekšmetu izstarotās vai atstarotās gaismas uztvere un analīze. Redzes sajūtas sniedz informāciju par priekšmetu formu, lielumu, krāsu un dod organismam iespēju pareizi orientēties ārējās vides apstākļos.
Acs spēj izšķirt objektu krāsas. Cilvēka acs uztver dažāda garuma (400 – 760 nm) redzamās gaismas viļņus. Dabā novērojamās krāsas iedala ahromatiskās un hromatiskās. Ahromatiskā – baltā, melnā un pelēkā krāsa, hromatiskās – visas pārējās.…
