Ja cilvēks nolēmis uzstāties publikas priekšā, zināms, viņš vēlēsies šo uzdevumu veikt pēc iespējas labāk, iespaidīgāk un atmiņā paliekošāk. Lai viss noritētu tā, kā ieplānots (lai gan pieredzējuši oratori apgalvo, ka visu runas gaitu nav iespējams ieplānot), ir šim pasākumam, t.i., runas teikšanai, jāsagatavojas pēc iespējas labāk. Ar to jāsaprot cītīga darbošanās pie teksta izstrādes, ar kuru runātājs gatavojas uzstāties publikas priekšā un, protams, jābūt gatavam arī iziet auditorijas priekšā un runu norunāt. Norunāt tā, lai klausītāji ar dzirdēto un redzēto būtu apmierināti. Klausītāju ieinteresētību nosaka ne tikai maksimāli labi sagatavotā runa, bet arī veids, kā runa tiek pasniegta. Liela nozīme ir tātad pašam runas teikšanas momentam, kā runātājam izdodas nodibināt saskarsmi, kontaktu ar klausītājiem. Šeit lielu nozīmi spēlē vizuālie efekti, ja tā varētu izteikties. Cik atbrīvoti, bet tajā pašā laikā profesionāli, runātājs prot uzvesties. …
