Ja aplūkojam Dzelzs jaunavu kā ideju, var redzēt, ka viņā apkopots viss negatīvais, šausminošais, kas spēj tikai radīt bailes. Tomēr brīdī, kad lasītājs beidzot sastop pašu Dzelzs jaunavu, var atrast arī cilvēku. Kādēļ Dzelzs jaunava piekrita precībām ar svešo princi, ja bija tik ietekmīga un spēja pārvaldībā iegūt zemes? Kur pazūd šis šausminošais tēls, ar kuru visu lugas gaitu lasītāju gatavo, un vai tiešām Dzelzs jaunava ir spējīga mīlēt? Viņas raksturs nedod konkrētu atbildi, tikai mājienus, kas atkarīgs no tā, kā katrs lasītājs viņu izprot. Domājams, ka Dzelzs jaunava tomēr bija spējīga ilgoties pēc cilvēka, nevis tikai iegūt jaunas teritorijas. Citādi viņa nebūtu ar tādu aizrautību vērojusi pašu princi, piemēram, skatā, kur risinās gājiens, ar princi runājot, izmantojusi tādus prinča raksturojošus vārdus kā „saldais”, „gaišais”. …
