Seno Austrumu civilizācijas sāka veidoties 4. un 3. gt. p. m. ē. mijā Tigras un Eifratas upju ielejā (Divupe) , Nīlas ielejā (Ēģiptē) . Seno Austrumu civilizācijas atradās ļoti līdzīgos ģeogrāfiskās vides apstākļos – pārplūstošo upju ielejās. Ģeogrāfiskā vide ietekmēja sociālus , ekonomiskus un politiskus procesus.
Piemēram , Senajā Ēģiptē ģeogrāfiskā vide noteica cilvēku iztikas līdzekļu iegūšanas veidu un nodarbošanos , ietekmēja kopdzīves tradīcijas sabiedrībā , kā arī cilvēka attīstību. Liela nozīme Senās Ēģiptes sociālajos , ekonomiskajos un politiskajos procesos bija Nīlas upei. Senās Ēģiptes teritorija sastāvēja no garas , šauras Nīlas ielejas ,kas sākās ar pirmajām krācēm pie Asuānas un no plašās , sazarotas deltas. Nīlas ieleja bija gigantiskā oāze. Nīlas applūstošajās ielejās , ikgadējie plūdi sanesa biezu dūņu kārtu , ko varēja viegli apstrādāt ar vienkāršiem darbarīkiem un kas deva lielas ražas. Nīlas krastos , līdzās lopkopībai , medībām un zvejniecībai jau ļoti agri izveidojās irigācijas. Savukārt , augstas ražas nodrošināja iedzīvotāju skaita un apdzīvotības blīvuma pieaugumu , deva iespēju daļai iedzīvotāju sagādāt pārtiku , nodarboties citās jomās. …
