Mūsu ciešanas veido arī nevēlēšanās palaist veco, lai nāk jaunais. Pieķeroties pie kādas lietas vai cilvēka, mēs gribam, lai tas paliktu mūžīgi, taču ir jāsaprot, ka visam pienāk savs laiks. Piemēram,es gribētu, lai cauru gadu ir vasara, taču, ja vasara būs cauru gadu, tad nebūs ne rudens, ne ziemas, ne pavasara, ne jaunas vasaras. Daba pārstās atjaunoties, viss iestāvēsies, sāks bojāties. Kad nāk kaut kas jauns, ir jāpriecājas un, kad pienāks laiks jaunajiem iet- jāiemācās atlaist, lai atkal nāktu kaut kas jauns.
Veidojot sev labu dzīvi bez ciešanām, ir jātiek galā pašam ar sevi. …
