-
Sabiedrisko attiecību projekts: grāmatas prezentācija
Grāmatas „Public Relations” autors Frenks Džefkinss piedāvā savu sabiedrisko attiecību modeli, kas sastāv no sešām daļām:
1.Situācijas novērtēšana - svarīgi novērtēt situāciju jeb problēmu, uzdot
jautājumus, piemēram, kā radusies šī problēma jeb situācija, kur mēs pašlaik atrodamies, kas šajā procesā ir iesaistīts u.c. Tāpēc jānoskaidro, ko par to domā sabiedrība jeb mērķa auditorija? Situāciju nepieciešams maksimāli pareizi novērtēt, piemēram, veicot pētījumu, sabiedrisko aptauju, novērošanu, statistikas datu izpēti. Kad situācija ir novērtēta, tad var precīzāk noskaidrot problēmu un pieāvāt tās risinājumu.
2.Mērķu noteikšana – mērķus nosaka pēc diviem veidiem: pirmais –
pēc pētījumu, sabiedrisko aptauju rezultātiem, otrais – pēc konsultācijas ar organizācijas vadību. Sabiedrisko attiecību speciālists kopā ar organizācijas vadību nosaka prioritāros mērķus, piemēram, organizācijai, kas nodarbojas ar biznesu tie var būt sekojoši uzdevumi: piesaistīt profesionāli sagatavotus kandidātus darbam, padarīt organizāciju atpazīstamu eksporta tirgū, informēt patērētājus un pircējus par savu produkciju.
3.Mērķa auditorijas noteikšana – sabiedrība ir cilvēku grupas
organizācijas iekšienē un ārpus tās, ar kurām organizācija mijiedarbojas.…
Sabiedriskās attiecības (public relations) aptver visas organizācijas gan komerciālas, gan nekomerciālas un ietver visas mijiedarbības, kuru rezultātā organizācijas kontaktējas ar sabiedrību. Sabiedrisko attiecību mērķis ir izveidot labvēlīgas attiecības starp organizāciju un tai apkārt esošo sabiedrību. Literatūrā pastāv vairākas sabiedrisko attiecību definīcijas. Teika Lapsa grāmatā „Sabiedriskās attiecības: ievads teorijā un praksē” izdala trīs starptautiski atzītas sabiedrisko attiecību definīcijas. Viena no tām, proti, Lielbritānijas Sabiedrisko attiecību institūta (Institute of Public Relations in Britain) doto definīciju, kurā sabiedriskās attiecības tiek formulētas kā „plānoti un pastāvīgi centieni, kuru mērķis ir izveidot un saglabāt labo gribu un savstarpēju sapratni starp uzņēmumu un tā auditoriju”. Analizējot definīciju, to var sadalīt divās daļās. Pirmā definīcijas daļa „plānoti un pastāvīgi centieni”, nozīmē, ka sabiedrisko attiecību veidošanas aktivitātes tiek organizētas kā kampaņa vai programma un tas ir nevis nejaušs, bet gan pastāvīgs process. Otrā definīcijas daļa saistās ar mērķi „izveidot un saglabāt labo gribu un savstarpēju sapratni starp uzņēmumu un tā auditoriju”- tātad, nodrošināt tādu stāvokli, ka uzņēmumu, tā struktūru, misiju un darbību izprot visi, kam ar to ir kāda saistība. Vēl vienu definīciju piedāvā grāmatas „Public Relations” autors Frenks Džefkinss (Frank Jefkins). Pēc autora domām, sabiedriskās attiecības sastāv no visām plānveidīgi realizējamās komunikācijas formām: iekšējām un ārējām, kas veidojas starp organizāciju un tās auditoriju, ar mērķi sasniegt savstarpējo sapratni. Autors uzsver to, ka sabiedrisko attiecību mērķis ir ne tikai „panākt savstarpējo sapratni”, bet sasniegt konkrētus mērķus. Tad kad mērķi noformulēti un sasniegti, rodas iespēja novērtēt panāktos rezultātus. Savukārt ASV Sabiedrisko attiecību asociācijas (Public Relations Society of America) definīcijā ietverta doma, ka „sabiedriskās attiecības palīdz daudzpusīgai un plurālistiskai sabiedrībai pieņemt lēmumu un darboties efektīvāk, sasniedzot savstarpēju sapratni starp sabiedrības grupām, uzņēmumiem un organizācijām. Sabiedriskās attiecības palīdz harmoniski apvienot privātas un sabiedriskās intereses”. Pēc T.Lapsas domām, definīcija balstās uz faktu, ka mūsdienu sabiedrība ir atkarīga no savstarpējās saskarsmes.
