Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 22.11.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Olbaltumvielas', 1.
  • Konspekts 'Olbaltumvielas', 2.
  • Konspekts 'Olbaltumvielas', 3.
  • Konspekts 'Olbaltumvielas', 4.
  • Konspekts 'Olbaltumvielas', 5.
  • Konspekts 'Olbaltumvielas', 6.
  • Konspekts 'Olbaltumvielas', 7.
  • Konspekts 'Olbaltumvielas', 8.
Darba fragmentsAizvērt

OBV funkcijas.
Uzbūves jeb struktūras funkcija. Daudzas OBV veido organisma audus, piemēram, keratīns, kolagēns, elastīns, mukoproteīdi, glikoproteīdi.
Regulatorā funkcija. Daļa no hormoniem ir proteīni (insulīns, glikagons, paratirīns, somatotropīns) vai peptīdi (adrenokortikotropīns, vazopresīns, oksitocīns), vai AS atvasinājumi (vairogdziedzera hormoni tiroksīns un trijodtironīns).
Kustību jeb kontraktilā funkcija. Muskuļu OBV aktīns un miozīns nodrošina muskuļu saraušanos (kontrakcijas) un atslābšanu, kas ir visu kustību pamatā.
Transporta funkcija. Šūnu membrānās ir olbaltumvielas, kas nodrošina dažādu vielu transportu šūnā iekšā un no šūnas ārā. Tās sauc par OBV kanāliem vai OBV sūkņiem.
Asinīs ir albumīni kas transportē lipīdus pa organismu. Citohromi atrodas mitohondrijos un hloroplastos un transportē elektronus. Hemoglobīns (asinīs) un mioglobīns (muskuļos) transportē skābekli un daļēji ogļskābo gāzi.
Rezerves funkcija. Piena kazeīns un olas dzeltenuma un baltuma OBV (ovalbumīns, vitīns, vitellīns) nodrošina dzīvnieku mazuļus ar nepieciešamajām AS. Augu sēklu proteīni nodrošina jauna auga veidošanos.
Receptorā jeb signālfunkcija. Šūnu membrānu OBV spēj uztver gan iekšējās, gan ārējās vides kairinājumus. Ārējās vides kairinājumus uztver maņu orgānu receptoršūnas. Iekšējās vides kairinājumus – indes, svešas vielas, vīrusus, baktērijas u.c. antigēnus, uztver leikocītu membrānās esošās OBV. Hormoni piesaistītās pie to šūnu membrānu receptorolbaltumvielām, kuru darbību, tie regulē.
Enerģētiskā funkcija. Ar pārtiku uzņemtās OBV , gremošanas traktā tiek šķeltas līdz AS. AS šūnās tiek šķeltas enerģijas iegūšanai.
Aizsargfunkcija. Antivielas (imunoglobulīni, interferons, komplementa OBV) atšķir sava organisma šūnas un vielas no svešām šūnām un vielām (antigēniem). Antivielas saistās ar antigēniem un inaktivē tos
Asinsreces funkcija. Asins plazmā un trombocītos esošās OBV nodrošina asins sarecēšanu asinsvada bojājuma gadījumā. Populārākās no šīm OBV ir fibrinogēns, kas pārvēršas par fibrīnu, protrombīns, kas pārvēršas par trombīnu.
Toksiskā funkcija. Kukaiņu, zirnekļveidīgo, rāpuļu (čūsku inde), sēņu un augu (ricīns) indēs, kā arī dažu baktēriju (difterijas, botulisma) izdalītajās vielās ir proteīni vai proteīdi, kas nokļūstot citā organismā rada OBV šķelšanu (proteolīzi) vai asins šūnu šķelšanu (hemolīzi), vai asins sarecēšanu asinsvados, vai nukleīnskābju bojājumus, vai nervu sistēmas bojājumus, vai muskuļu paralīzi.
Fotosintēzes funkcija. OBV hlorofils, kas atrodas augu, aļģu un dažu baktēriju šūnās spēj absorbēt Saules enerģiju un pārvērst to ķīmiskajā enerģijā.

Atlants